Licencētā makšķerēšana

LR Makšķerēšanas noteikumi

Iegādāties licenci

Biedrības “Mālpils zivīm” statūti
Mūsu draugi

Tūrisma iespējas Mālpilī

Tūrisma iespējas Mālpilī - Mālpils zivīm

Tūrisma produkta projektu sagatavojusi biedrība „MĀLPILS ZIVĪM”.

Produkts tiek piedāvāts ceļotājiem, kuri ceļo:
1. ar autobusu grupās no 25-50 cilvēkiem ar gida pakalpojumiem, ēdināšanu, kultūrvēsturisko, dabas, etnogrāfisko, folkloras un kultūras elementu iekļaušanu laikam līdz 8 stundām dienā;
2. Individuāli vai nelielās grupās, izmantojot Mālpils informācijas centrā vai internetā iegūto informāciju un piedāvātos informatīvos materiālus ar kultūrvēsturisko un dabas elementu iekļaušanu laikam līdz 4-5 stundām dienā;
3. Individuāli vai nelielās grupās ar velosipēdiem, izmantojot Mālpils informācijas centrā iegūto informāciju un piedāvātos informatīvos materiālus ar kultūrvēsturisko un dabas elementu iekļaušanu laikam līdz 4-5 stundām dienā;

 

PROJEKTA „JAUNATKLĀTĀ MĀLPILS” PIEEJAMIE RESURSI:

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Mālpils muižas komplekss.

Privātīpašums. Jau tagad par ES un privātiem līdzekļiem restaurētas Mālpils muižas kungu mājas ēkā darbojas 5* viesnīca, kurā iekārtots bagātīgs vēsturiski maksimāli pietuvināts interjers, ievērojamu mākslinieku bagātīga oriģinālu gleznu galerija, labiekārtota un sakopta piegulošā teritorija un viss tas ir piedāvāts tūristu apskatei. Kompleksā vēl ietilpst restaurācijas procesā esošās klēts, zirgu staļļa, smēdes un pārvaldnieka ēkas.

Valsts nozīmes arhitektūras un dabas piemineklis Mālpils muižas parks

Daļēji privātīpašums, daļēji Mālpils pašvaldības īpašums. Parkā atrodas 2008. gadā par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem restaurēts muižas pirmajam īpašniekam baronam fon Taubem veltīts obelisks, vairāki par privātiem līdzekļiem atjaunoti dīķi, iekārtoti gājēju celiņi, parkā aug 150 gadu veci koki (ozoli, liepas, oši, arī skujkoki), šeit ir brīnišķīga pastaigu vieta jebkurā gadalaikā.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Mālpils evaņģēliski luteriskā baznīca:

Celta 1766. gadā, vēlāk pārbūvēta 1850. gadā un 1923. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Baznīcā ir 500 vietas. Šeit iekārtota ekspozīcija par baznīcas vēsturi.

Mālpils viduslaiku pilskalns

Pašvaldības īpašums. Zviedru kara laikā (1600 – 1621) pils tika sagrauta, poļu armija atkāpjoties to uzspridzināja, un vēlāk tā vairs netika atjaunota. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils muižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvi līdz pat 18.gs. vidum, kad muižu pārcēla uz tagadējo vietu. Šodien pilskalnā atrodas brīvdabas estrāde.

Sauleskalns: 

Privātīpašums. 1987.gadā notika otrais tēlniecības simpozijs Mālpilī, kurā piedalījās tēlnieki – Gvido Buls (skulptūra „Foboss”), Igors Dobičins (skulptūra „Zivs”), Juris Švalbe (skulptūra „Udenskritums”) un Raitis Bēcis (skulptūra „Pārkārtošanās”). Simpozija skulptūras tagad apskatāmas Sauleskalnā. No Sauleskalna paveras iespaidīga panorāma uz Mālpils ciemu un divām ūdenskrātuvēm, lieliska vieta fotografēšanai.

Torņakans

Privātīpašums. Mālpils ciema augstākais punkts (114,7 m v.j.l.). Kādreiz kalnā atradās Velna tornis, kas kalpoja muižkungiem par izklaides vietu, šeit dzēra tēju un no torņa ejošajās meža stigās medīja dzīvniekus. Tornis esot bijis tik augsts, ka gaisma tā pēdējā stāvā maldinājusi kuģus jūras līcī, tāpēc vairākus stāvus pēc ķeizara pavēles bijis jānojauc. Šodien no torņa palikuši tikai ar zāli apauguši pamati.

Avotiņš Vīnkalniņa pakājē

Privātīpašums. Pārbaudīts fakts - avota ūdens nebojājas pat mēnešiem ilgi, tāpēc daudzi mālpilieši un viesi no citām Latvijas vietām to izmanto lielos apjomos. Ļoti biežs skats – rindas pēc avota ūdens vai autopiekabes, kas pilnas ar 5 litrīgām pudelēm, lai tās vestu prom, piemēram uz Rīgu.

Mālpils centra un Mālpils HES ūdenskrātuves 21.7 ha platībā

Pašvaldības īpašums. Kopš 2007. gada apsaimnieko biedrība „Mālpils zivīm”, te iedibināta licencētā makšķerēšana. Katru gadu ūdenskrātuves tiek papildinātas ar karpu, karūsu, līņu populāciju. Te notiek dažādas, pat starptautiskas karpu makšķerēšanas sacensības un citi ar makšķerēšanas sportu saistīti pasākumi.

Mālpils sporta komplekss

Pašvaldības īpašums. Modernākais un lauku novados lielākais Latvijas sporta komplekss, sastāvošs no sporta halles un peldbaseina. Uzcelts par pašvaldības budžeta līdzekļiem 2009. gadā. Blakus par ES Zivsaimniecības fonda līdzekļiem uzbūvēta BMX trase, pludmales volejbola laukumi, kuri ziemas mēnešos tiek transformēti par hokeja laukumu.

Mergupe

Satekot ar Sudas upi Mālpils novada teritorijā pie Sidgundas ciema veido Lielo Juglu. Daļēji privātīpašums, daļēji publiskie ūdeņi. Mergupes upes posmu aptuveni 12 km garumā un uz tās uzbūvēto Brūnu HES ūdenskrātuvi apsaimnieko biedrība „Mālpils zivīm”, te iedibināta licencētā makšķerēšana. Projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros Mergupes ūdeņi katru gadu tiek papildināti ar strauta foreļu populāciju, bez tradicionālām zivīm (sapali, raudas, asari, līdakas, brekši, līņi, karpas), te iedzīvojusies arī jauna zivju suga – alatas. Nupat pēc biedrības organizētajiem makšķerēšanas pakalpojumiem jau ir ievērojams pieprasījums, te tuvākajā nākotnē ieplānoti makšķerēšanas sporta pasākumi jau valsts un pat starptautiskā līmenī.

Dabas taka

Kājāmgājēju dabas taka 6.5 km garumā gar Mergupi. Biedrības „Mālpils zivīm” pamatlīdzeklis, kas izvietots daļēji uz pašvaldības, daļēji uz privātām zemēm. Tās uzturēšanai ir noslēgti zemes patapinājuma līgumi uz 10 gadiem. Taka izveidota, piesaistot ES Zivsaimniecības fonda līdzekļus 2013. gadā. Tajā ierīkotas atpūtas vietas, soliņi, galdi, laipas, trepītes stāvajos krastos un nogāzēs, tiltiņi pāri gravām, skatu laukumi Mergupes stāvkrastos. Negaidot, īsā laikā to masveidā sāka izmantot ne tikai Mālpils iedzīvotāji, bet arī ciemiņi no citām vietām, it īpaši jaunieši un skolnieki. Tieši šī milzīgā interese par šo tūrisma taku bija par pamatu domai izstrādāt kompleksu tūrisma produktu, kas aptvertu gan dabas, gan daudzskaitlīgos Mālpils novada kultūrvēsturiskos, kultūras, izglītības un sporta objektus un mēģināt piedāvāt to (pārdot) ne tikai mūsu valsts, bet arī ārzemju tūristiem.

Skulmju dzimtas vieta.

Privātīpašums. No dabas takas paveras gleznains skats uz Mālpils pagasta Skulmju mājām, kurās izvietota tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba, vēlāk izveidota arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Skulmju māju apkārtne un netālu esošā Vilku grava aprakstīta Ivandes Kaijas romānā Iedzimtais grēks. Blakus izvietota arī mūsu slavenās mākslinieces Džemmas Skulmes mājvieta Ģerķēnu Cirīši. Biedrība „Mālpils zivīm” noslēgusi zemes patapinājuma līgumu ar „Skulmju” īpašnieci uz 10 gadiem, ar mērķi izbūvēt gājēju tiltiņu no dabas takas uz pretējo krastu un iekļaut Skulmju dzimtas vietu apskati tūrisma maršrutā.

Otto Skulmes dižozols.

Evanģēliski luteriskās draudzes īpašums. Pretī Skulmju mājām blakus vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajam piemineklim – Mācītājmuižai atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols, kura pakājē biedrība „Mālpils zivīm” izveidojusi atpūtas vietu ar galdiem, ugunskura vietu, tualeti, te arī beidzas dabas taka gar Mergupi.

Mālpils kultūras centrs

Pašvaldības īpašums, viens no lielākajiem lauku kultūras namiem valstī. Tajā atrodas skatītāju zāle 550 vietām, interesantas formas – apaļa deju zāle, kas labās akustikas pēc bieži tiek izmantota kā koncertzāle, moderna izstāžu zāle, plaši vestibili, administrācijas un nodarbību telpas, kafejnīca. Te iespējams organizēt ne tikai viesizrādes un dažāda veida atpūtas vakarus, bet arī konferences, sanāksmes, mācības. Kultūras nama telpās bieži notiek Rīgas rajona un valsts mēroga Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skates un konkursi.

Mālpils novadpētniecības muzejs.

Tā darbība apturēta, taču savāktie krājumi glabājas Lauksaimniecības muzejā Talsos, kā arī Mālpils novada pašvaldības telpās. Muzeja darbinieki ir atlaisti, taču ir gatavi iesaistīties muzeja darbības atjaunošanā zem viena jumta.
 

Atpakaļ